Kursu Darbs kursi@progmeistars.lv

#74 2017. gada 7. marts ® Pulkveža Brieža 6-1, tel. 26428902, 67336035, www.progmeistars.lv

8.Marts!

Iestāšanas kursos.

Bez pārrunām tiek uzņemti: lietišķajās nodaļās skolēni sākot ar 5.klasi; programmēšanas sākuma un pamatnodaļās olimpiāžu godalgu ieguvēji un skolēni ar teicamām atzīmēm matemātikā (tas, kurš vēlas iestāties, uzrāda administrācijai diplomu vai liecību); programmēšanas sākuma un pamatnodaļās citu nodaļu audzēkņi, kas saņēma pasniedzēju rekomendācijas.

Citi skolēni tiek uzņemti pēc pārrunu vai iepazīšanās programmēšanas nodarbību rezultātiem Vairākas tādas nodarbības notiek visu gadu laikā. Ir jāapmeklē viena no tām. Vienkārši sekojiet reklāmai mūsu mājas lapā. Uz šādām nodarbībām vienmēr ir iepriekš jāpierakstās. Lai to izdarītu, ir jāgriežas pie kursu administrācijas. Tālr.67336035, 26428902, 28605451.

30. LIO

28. februārī un 1. martā Liepājā notika Latvijas 30. informātikas olimpiādes LIO republikāniskais posms, kurā sacentās simtiem jauniešu. Liepājā olimpiādē piedalījās 78 dalībnieki: - pa 39 8.-10.klašu un 11.-12.klašu klašu grupās. Katrā klašu grupā tika pasniegtas divas zelta, trīs sudraba, četras bronzas medaļas un četras atzinības.

Labākie rezultāti ir parādīti tabulā. Ieraksts “Prg” nozīmē - mūsējs kursants, absolvents vai sagatavošanas grupas olimpiādēm dalībnieks. Vispār tādu skolnieku jaunākajā grupā bija 11, bet vecākajā - 12.

Vecāka grupa, 11.-12. klases.

Ingus Jānis Pretkalniņš	R V. 1. ģim.	Prg	12	I
Aleksandrs Zajakins	Rīgas 89. vsk	Prg	12	I
Raitis Rūsiņš Kriķis	R V. 1. ģim.		11	II
Roberts Leonārs Svarinskis	Jūrmalas Valsts ģim.	Prg	11	II
Reinis Cirpons	R V. 1. ģim.		12	II
Emīls ČunčulsEmīls Čunčulis	Daugavpils Krievu vsk -licejs		12	III
Stanislavs Jefimovs	Daugavpils Krievu vsk -licejs		11	III
Arsēnijs Nitijevskis	Rīgas 96. vsk		11	III
Maksims Pogumirskis	R V. 1. ģim.		11	III
Edgars Straumanis	Siguldas Valsts ģim.		12	Atz.
Uko Kokņevičs	R V. 1. ģim.		12	Atz.
Mārtiņš Mežulis	R V. 1. ģim.	Prg	11	Atz.
Valters MednisEmīls Čunčulis	R V. 1. ģim.		12	Atz.

Jaunāka grupa, 8.-10. klases .

Iļja Čaikovskis	Rīga ISMA vsk PREMJERS		10	I
Jegors Baļzins	Rīgas 96. vsk	Prg	9	I
Emīls Romanis	Druvas vsk		10	II
Renāts Jurševskis	Cēsu Valsts ģim.		10	II
Lūkass Teofils Valcis	Liepājas Valsts 1.ģim.		9	II
Niks Derums	Druvas vsk		10	III
Vladimirs Ščigoļevs	Rīgas Klasiskā ģim.	Prg	10	III
Dzintars Klušs	Iļģuciema vsk	Prg	8	III
Emīls Didzis	Saldus vidusskola		9	III
Eduards Gaņkins	Rīgas 88. vsk	Prg	10	Atz.
Kristofers Barkāns	Rīgas Valsts 1. ģim.		8	Atz.
Agnis Salmiņš	RTU Inženierzinātņu vsk		10	Atz.
Raivis Atteka	Brocēnu vsk		5	Atz.

Apsveicam uzvarētājus, viņu pasniedzējus un trenerus! Kā redzat, mūsējiem ir 3 zeltas medaļas, 1 sudraba medaļa, 2 bronzas medaļas un 2 atzinības rakstus.

Visi medaļu ieguvēji ir uzaicināti uz atlases sacensībām, kas notiks 30. un 31. martā. „Atlases” uzvarētāji iegūs tiesības pārstāvēt Latviju BOI'2017 – Baltijas informātikas olimpiādē. Šogad tā notiks no 25. līdz 29. aprīlim Norvēģijas pilsētā Bergenā.

Studenti – par universitātēm.

Ēriks Petrovs – mācījās kursos no 2012. gada jūnija līdz 2016. gada janvārim. Kopš 2013. gada septembra strādā par kursu pasniedzēju.

Es studēju Rīgas Tehniskās universitātes “Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes” (DITF) “Datorsistēmu” programmas pirmajā kursā.

Izvēloties universitāti, vadījos galvenokārt pēc tā, ka var vienlaikus gan mācīties, gan strādāt. Pēc visu nodarbību apmeklēšanas vēl paliek pietiekami daudz laika mācībām mājās, darbam un atpūtai.

Pēc “Progmeistars” kursiem mācības universitātē padodas ļoti viegli un nepiespiesti, īpaši viss, kas ir saistīts tieši ar programmēšanu. Viss materiāls pirmajā kursā ir domāts jauniesācējiem programmēšanā, tāpēc visu darbu nodošana par semestri jau pirmajās nedēļās nerada īpašas grūtības. Pasniedzēji šādu pieeju tikai atbalsta.

Vispār daudzi pasniedzēji cenšas ne tikai nodot zināšanas, bet arī iepotēt studentiem mīlestību pret savu priekšmetu. Pat ļoti sarežģīti priekšmeti, piemēram, “Datoru arhitektūra”, kļūst interesanti un saprotami, kad lekciju vada mūsdienīgs, harizmātisks pasniedzējs, kurš ir gatavs atbildēt uz katru studenta jautājumu un vēl ar humora piedevu.

Mūsu universitāte atšķiras no citām universitātēm ar to, ka mēs apgūstam ne tikai tieši ar programmēšanu saistītas disciplīnas. Piemēram, pirmajā kursā nākas apgūt arī ķīmiju, civilaizsardzību un socioloģiju. Neskatoties uz šo priekšmetu savrupumu no pamatvirziena, katrs no tiem var noderēt vismaz vispārīgai attīstībai.

Andrejs Krukovskis – mācījās kursos no 2012. gada jūnija līdz 2016. gada janvārim. Kopš 2014. gada janvāra strādā par kursu pasniedzēju.

Papildus tam, ko uzrakstīja Ēriks, vēlos atzīmēt, ka mācīties RTU ir vērts dēļ solīda interesantu kursabiedru skaita, iepazīšanās ar kuriem bez šaubām ir noderīga ne tikai tagad, bet arī būs noderīga nākotnē. Lieta tāda, ka uz RTU nāk mācīties ne tikai vakardienas skolu beidzēji, bet arī 25-gadnieki, jau pietiekami ilgi strādājošie “skolēni”, kas parasti ar prieku dalās savā pieredzē IT jomā. Tā ka RTU var ne tikai papildināt savu teorētisko bagāžu pie profesoriem, bet arī uzzināt programmētāju - kursabiedru uzskatu, dažreiz arī kritisku, attiecībā uz šo bagāžu.

Vadims Gadirovs – mācījās kursos no 2010. gada jūnija līdz 2016. gada janvārim. Kopš 2013. gada septembra strādā par kursu pasniedzēju.

Es mācos Latvijas Universitātē “Datorzinātnes” fakultātes “Programmatūras inženierijas” novirziena pirmajā kursā. Izvēlējos šo universitāti, jo interesē manis izvēlētās fakultātes piedāvātās disciplīnas.

Pamatpriekšmeti te ir saistīti tieši ar programmēšanu un datortehnoloģijām. Tiek piedāvāti arī tie priekšmeti, kas nav tieši saistīti ar datoriem, bet var noderēt darbā, piemēram: angļu valoda, ekonomika, uzņēmējdarbības pamati utt. Dažu disciplīnu materiāls, pateicoties “Progmeistars” kursiem, man jau ir zināms. Pamati, ko es apguvu kursos, ļoti palīdz mācībās, jo nāk ļoti daudz dažādas informācijas un pirmkursniekiem, kuri līdz šim nekad nav programmējuši, ir visai grūti. Mācības notiek latviešu valodā. Daži priekšmeti ir angļu valodā, taču tas nekādi netraucē, jo visi pasniedzēji skaidro ļoti saprotami. Mācības notiek katru darba dienu, un dienā parasti ir 2-3 pāri, retu reizi – 4. Brīvā laika pietiek, tā ka darbs “Progmeistars” kursos un mācības netraucē viens otram.

Noslēgumā vēlos pateikt, ka esmu apmierināts ar universitātes izvēli: te es apgūstu tieši to, ko vēlējos – datorzinātnes. Gandrīz nav garlaicīgu lekciju. Vienkāršā patiesība ir tāda, ka gadījumā, ja vēlies, lai tev būtu interesanti un lietderīgi, ir jācenšas arī pašam iedziļināties pasniedzēja piedāvātajā materiālā.

Pulta kults.

2007.gada 15.februārī no sirds apstāšanās 93 gadu vecumā no dzīves aizgāja tālvadības pults izgudrotājs Roberts Adlers (Robert Adler).

Viņš piedzima 1913.gada 04.decembrī Vīnē. Mācījās Vīnes Universitātē. 1938.gadā Adlers ieguva filozofijas doktora grādu fizikas jomā. Dēļ tā, ka Adlers bija ebrejs, pēc Austrijas pievienošanas fašistiskajai Vācijai viņa ģimene emigrēja uz ASV. Tur viņš 1941.gadā sāka strādāt uzņēmuma Zenith Electronics pētījumu nodaļā.

Pēc kara beigām sāka strādāt televīzijas jomā, radīja vairākus izgudrojumus, viens no tiem, televizora tālvadības pults.

Ar pirmās pults palīdzību varēja ieslēgt-izslēgt televizoru un pārslēgt kanālus, bet bija viena sīka neērtība: tālvadības pults tika pievienota “kastei” ar diezgan resnu kabeli.

Nākamajās modifikācijās pults padeva komandas ar gaismu, bet pēc tam – ar skaņu, pie tam tādu, lai cilvēka auss to nevarētu uztvert – ar ultraskaņu. Šāda pults bija ļoti vienkārša un tai pat nebija nepieciešamas baterijas. Pogas nospiešana veica sitienu pa vienam no četriem viegliem dažāda garuma alumīnija stienīšiem – tā āmuriņi klavierēs sit pa stīgām.

1960.gados pēc tranzistora izgudrošanas Adlers mazliet izmainīja pulti tā, lai ultraskaņas signāli tiktu radīti ar elektronikas palīdzību, parādījās bateriju padeve.

Pēdējā intervijā izgudrotājs paziņoja, ka izmanto trīs pultis un, kā visi patērētāji, tajās putrojas. 1980.gadā izgudrotājam tika piešķirts IEEE institūta apbalvojums “Edisona Medaļa”. Savu pēdējo patenta pieteikumu Roberts iesniedza neilgi pirms nāves 2007.gada 01.februārī sensoro ekrānu jomā.